Climathon

Rīgas lidostas un tās teritorijā strādājošo uzņēmumu darbinieku skaits pēdējos gados pakāpeniski pieaug. Darbinieku ikdienas pārvietošanās uz darbu lielākoties notiek ar privātajiem transportlīdzekļiem, kas palielina CO₂ emisiju apjomu, rada sastrēgumus un ietekmē gaisa kvalitāti. Jāņem vērā, ka lidostas teritorijā šobrīd un turpmākos gados plānoti vērienīgi būvdarbi, kas šos faktorus var pastiprināt. Lielākā daļa no darbinieku transportlīdzekļiem tiek novietoti Rīgas lidostas autostāvvietās, noslogojot to kapacitāti. Lai  nodrošinātu autostāvvietu pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, Rīgas lidosta  būtiski investē jaunu autostāvvietu izbūvē.   

Šobrīd trūkst diversificēts risinājumu kopums, kas motivētu darbiniekus vairāk izvēlēties transporta veidus ar mazāku ietekmi uz klimata pārmaiņām un lidostas finansēm.  

Lai rastu risinājumu, Rīgas lidosta pirms pāris gadiem ieviesa kopbraukšanas aplikāciju, bet tā neguva pietiekamu atsaucību/lietotāju skaitu, lai efektīvi funkcionētu. Šogad darbinieku stāvvietās ir izvietotas elektrouzlādes. Iepriekšējos gados palielināts arī velonovietņu skaits, tomēr darbinieku pārvietošanās ar privātajiem transporta līdzekļiem saglabājas augsta.  

Mērķis 

Izstrādāt sistēmu un iniciatīvas, kas veicinātu darbinieku pāreju uz tādiem mobilitātes risinājumiem, kas samazinātu privāto transportlīdzekļu izmantošanu, emisijas lidostas teritorijā, kā arī nepieciešamās investīcijas jaunu autostāvvietu izbūvē. 

Iespējamie risinājuma virzieni 

• Geimifikācijas platforma ar punktu sistēmu par zaļo pārvietošanos. 

• Bonusu sistēmas ieviešana, kas lidostai neradītu nesamērīgu finansiālu slogu, pretstatot ieguvumiem. 

• Atjautīgi un uzrunājoši iekšējās komunikācijas pasākumi. 

• Integrēta mobilitātes lietotne ar maršrutu plānošanu, CO₂ ietaupījuma aprēķinu un kopbraukšanas organizēšanu sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas darbojas lidostas teritorijā. 

• Partnerības ar mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem un citiem uzņēmumiem, kas darbojas lidostas teritorijā. 

• Inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi. 

Pārvietošanās ar privāto automašīnu ir viens no nozīmīgākajiem emisiju avotiem Rīgas Tehniskās universitātes darbībā. Lai gan jau 18 % darbinieku un 10 % studentu uz universitāti dodas ar velosipēdu, katrs desmitais izvēlas braukt ar auto pat tad, ja dzīvo tikai 1–5 kilometru attālumā, un katrs piektais ar auto mēro 6–10 kilometru distanci. Tas norāda uz nepieciešamību veidot pievilcīgāku, drošāku un ērtāku vidi velobraucējiem, kā arī attīstīt motivējošus pasākumus, kas maina pārvietošanās paradumus.

Mērķis: Izstrādāt inovatīvus un praktiski īstenojamus risinājumus, kas veicina RTU studentu un darbinieku pāreju uz videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem, īpaši – velobraukšanu. Risinājumam jāpalīdz palielināt velobraucēju īpatsvaru universitātes kopienā, un tam var būt arī papildu ieguvumi – satiksmes drošības, ērtības vai infrastruktūras izmantošanas uzlabošana. 

Iespējamie virzieni risinājumam: 

• Digitāli risinājumi vai aplikācijas, kas motivē izvēlēties ilgtspējīgu mobilitāti (piemēram, ar spēles elementiem vai uzkrājot punktus par nobrauktajiem kilometriem); 

• Uzvedības maiņas kampaņas vai kopienas iniciatīvas, kas veicina velobraukšanas kultūru; 

• Idejas infrastruktūras uzlabojumiem – iespējai izmēģināt velobraukšanu, pārģērbšanās iespējām vai veloremontu punktiem universitātes teritorijā; 

Latvijas Nacionālais teātris, kas atrodas Rīgas centrā, saskaras ar arvien pieaugošu problēmu – liels skaits skatītāju izvēlas uz izrādēm ierasties ar personīgo autotransportu.

Šī tendence būtiski veicina satiksmes sastrēgumus pirms un pēc izrāžu laika teātra apkārtnē, paaugstina oglekļa emisijas un gaisa piesārņojumu pilsētas centrā, kā arī rada automašīnu novietošanas izaicinājumus gan teātra apmeklētājiem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem. 

Lai gan Rīgas sabiedriskā transporta tīkls piedāvā ērtas iespējas nokļūšanai teātrī, ir nepieciešams radīt inovatīvus un pievilcīgus risinājumus, kas motivētu teātra apmeklētājus mainīt savus pārvietošanās paradumus, dodot priekšroku videi draudzīgākām un efektīvākām mobilitātes formām (sabiedriskais transports, velosipēdi, koplietošanas pakalpojumi, utt.). 

Mērķis: 

Rast digitālus un/vai loģistikas risinājumus, kas veicinātu Latvijas Nacionālā teātra apmeklētāju pāreju no privātajām automašīnām uz sabiedrisko transportu un citiem zaļās mobilitātes veidiem, tādējādi mazinot transporta radīto negatīvo ietekmi uz vidi un uzlabojot pilsētvidi. Mērķis ir pārvērst teātra apmeklējumu par daļu no ilgtspējīga pilsētvides dzīvesveida. 

Iespējamie virzieni risinājumam: 

• Integrētas sistēmas izstrāde. Izveidot digitālu risinājumu, kas saista teātra biļetes iegādi ar atvieglotu sabiedriskā transporta biļešu iegādi vai speciālām atlaidēm. 

• Stimulu un atlaižu mehānismi. Izstrādāt programmu, kas piedāvā īpašas atlaides sabiedriskajam transportam, uzrādot teātra biļeti (piemēram, bezmaksas brauciens 2h pirms/pēc izrādes). 

• Informācijas un maršrutēšanas risinājumi. Izveidot lietotni vai rīku, kas piedāvā optimālākos sabiedriskā transporta maršrutus un kustības grafikus no apmeklētāja atrašanās vietas uz teātri, integrējot tos ar izrādes sākuma/beigu laikiem. 

• Velosipēdu un mikromobilitātes integrācija. Risinājumi, kas popularizē un atvieglo nokļūšanu teātrī ar velosipēdu vai koplietošanas elektriskajiem skrejriteņiem/velosipēdiem (piemēram, partnerība ar pakalpojumu sniedzējiem, īpašu velonovietņu informācija/rezervācija). 

• “Zaļās biļetes” koncepts. Risinājums, kas sniedz papildu labumus teātrī (piemēram, atlaide kafejnīcā, labāka vieta rindā) tiem apmeklētājiem, kuri pierāda, ka ieradušies ar zaļajiem transporta līdzekļiem. 

Mežsaimniecībā pieaug elektrisko darbarīku un dronu izmantošana, taču to efektīvu pielietošanu ierobežo uzlādes infrastruktūras trūkums meža vidē. Uzdevuma mērķis ir izstrādāt praktisku un ekonomiski pamatotu risinājumu mobilai, ar atjaunojamiem energoresursiem darbināmai uzlādes sistēmai, kas nodrošina nepārtrauktu darbu jaunaudžu kopšanā, bīstamo koku zāģēšanā un meža monitoringa operācijās. 

Mērķis: 

Izveidot konceptu mobilam uzlādes punktam (saules paneļi, vēja (mikro)ģeneratori, enerģijas uzkrāšana), ko var ērti pārvietot atbilstoši darba zonām. Risinājumam jāiekļauj loģistikas modelis, kas nosaka optimālu uzlādes punktu izvietojumu un pārvietošanu meža teritorijās, kā arī ekonomiskais aprēķins, kas nosaka apjomus, pie kuriem šāda sistēma kļūst finansiāli izdevīga. 

Papildu uzdevums: izstrādāt priekšlikumus aprīkojuma komplektācijai un novērtēt iespēju uzlādes infrastruktūru izmantot arī citiem meža ekosistēmu pakalpojumu lietotājiem, piemēram, telefonu, dronu, elektrisko velosipēdu vai kvadriciklu uzlādei.